Par putniem un meklējumiem

Čau, čau!

Nīderlande mani ir nedaudz aizrāvusi/ierāvusi, tādēļ arī tik ilgi neko neesmu rakstījusi.

Kas ir mainījies pa šo laiku? – Āh, daudz! Sākot jau ar faktu, ka vairs neklaiņoju pa Bredu no vienas vietas uz otru, jo man beidzot ir pašai sava istaba! Dzīvoklis atrodas pašā centrā, dalu to ar vēl divām meitenēm. Atrašanās vieta ir fantastiska, bet pats dzīvoklis – katra diena pārsteigumu pilna! Sākot jau ar to, kā es vispār pie dzīvesvietas tiku  - zvans no draudzenes ceturtdienas rītā ar vārdiem, lai pēc iespējas ātrāk steidzos uz Housing Agency, kur iespējams esot viena brīva istaba. Nonākot aģentūrā un uzzinot, ka uz dzīvokli kandidē jau cita meitene, uz aģenta jautājumu, vai vietu jau esmu redzējusi un esmu gatava parakstīt kontraktu, tikai piekrītoši māju ar galvu. Nākošajā mirklī tādā pašā garā turpināju atbildēt uz aģenta pieņēmumu, ka dzīvokli devos apskatīt kopā ar viņa kolēģi. Trešdienā. Tā nu ar diezgan azrautīgu galvas māšanu 15 minūšu laikā, noceļot istabu citai studentei, tiku pie savas istabas. Bredā savi likumi.

Te nu arī mana istaba - volā! Pašai savai divstāvīgā gulta, jācer, ka vienā jaukā dienā nepamodīšos uz grīdas ar lielām galvassapēm.

Saulains svētdienas rīts hipsterbildes ietvaros no mūsu "teras-kāpnem"

Bet pats dzīvoklis? Ou, nu viņš ir tik tiešām ĪPAŠS, ja ne interesants. Dzīvokļa izīrētājs ir bagāts marokānis, kuram pieder arī coffee-shops blakus durvīs, apakšējā stāvā dzīvo vēl viens marokānis, kurš pirmās divas nedēļas regulāri izmantoju mūsu dušu (viņaprāt, iemesls, ka viņš joprojām labo savu dušu šķita pietiekoši labs). Arī durvju atslēgas vēl neesam ieguvušas, jo jāgaida, kamēr īpašnieks atgriezīsies no Spānijas, kā arī trešajā dienā uzzināju, ka bēniņos, aiz slēgtajām durvīm, dzīvo vēl viens kungs gados. Diezgan lādzīgs, taču, lai viņš nonāktu savā dzīvoklī, viņam jāiet cauri mūsējam. Arī aģentūras darbinieki par so mazo faktu nebija informēti.

Te nu arī mūsu teras-kāpnes. Patiesībā jau ugunsdzēsības kāpnes uz kuram var nonakt izkapjot pa virtuves logu. Diezgan ekskluzīvi.

Skats pa manu logu. Pilsētas romantika. 

Jā, katru dienu mani sagaida jauni pārsteigumi. Jāpiemin arī to, ka ierodoties šeit pirmo reizi, radās iespaids, ka vieta stāvējusi tukša vismaz pāris mēnešu, par to liecināja arī dažas pazīmes, ka istabas biedrenes istaba tikusi izmantota kā papildus coffee-shopa telpas.
Pirmās 5 stundas savā jaunajā mājvietā pavadīju tīrot. BET ir tik ļoti labi būt pašai savā istabā, ar visām mantām vienuviet. Kā arī mums ir fantastiskas ugunsdzēsības kāpnes, kuras var izmantot kā terasi ar burvīgu skatu uz vecpilsētas pusi. Pirms pāris dienām ievācās arī meitene no Turcijas un šodien ievāksies dzīvokļa biedrene no Bulgārijas. Tā nu mēs te trijatā (plus kungs augšstāvā) dzīvosim.

Kas vēl jauns? Bredā notiek tik tiešām ļoooti daudz pasākumu, pa šo laiku esmu paspējusi apmeklēt arī divus mūzikas festivālus – HBO Intro Fest un Breda Pop Barst festival. Pirmais – vienu dienu ilgs festivāls studentiem no visas Nīderlandes pašā centrā ar vairākām skatuvēm, un dj’iem. Kas tad tur, tikai 20’000 studentu vecpilsētas ielās. Taču otrs festivāls – divu dienu garumā Bredas centrālajā parkā. Visdažādākā mūzika un visdažādākā publika.

Bez festivāliem Bredā ir vēl daudz, daudz balles – sākot ar otrdienām, internacionālajiem vakariem studentu bārā un tad turpinot ar trešdienām, ceturtdienām un tā līdz pat svētdienai. Vecpilsētas ielas naktīs ir vienmēr pilnas, pat nezinu, no kurienes visi ballētāji uzrodas. Kopumā 122 bāri.

Barbekjū balle bez barbekjū. BET ar diviem ēdieniem UN desertu.

Bet pieminot pirmās trīs nedēļas homeless studenta statusā, varu teikt tikai to, ka studenti Bredā ir patiešām lieliski un atļaus palikt pie viņiem pāris dienas, pat ja tevi satikuši tikai vienreiz. Tā nu paspēju dzīvot gan divreiz pie nīderlandietes, ar ko iepazinos caur CouchSurfing, pie brazīļu meitenes un puiša, vācietes, latvietēm, kā arī pie citas vācietes.

Ar brazīļiem taisam lifta-selfijus pirms lielās balles centrā

Vēl paspēju studiju projekta ietvaros apmeklēt Harderwijkas Delfināriju. Ir vērts redzēt, kā jūras lauvas ar zobenu mutē tēlo pirātus. Smējos 30 minūšu ietvaros no izrādes sākumam līdz pat beigām. Un, protams, vēl daudz, daudz delfīnu, haizivju un raju, kurām vari pieskarties cik vien vēlies utt. Normāls delfinārijs.

Jūras lauvas traki mīlīgas.

Un te izrāde ar pirātiem.

Bet pati Breda? - Pavisam noteikti īpaša pilsēta, vismaz man. Vistas un truši parkos, čilīgie bredieši, ceļojošās ērģeles un vēl daudz mazu, jauku detaļu man visapkārt.

Ceļojošās ērģeles - darbojas pašas ar gaisa spiediena spēku un milzonīgām nošu grāmatām.

Saulaina diena centrā.

Parki, parki, parki.. Tie ir tiešām visur!

Vistas, kas nāk ar tevi draudzēties..

...un uzbrukt tavām vīnogām.

Un burbuļ-puisis.

Tā nu man te iet. Pašlaik no dzīvokļa meklējumiem esmu pārgājusi uz darba meklējumiem, jo īre tomēr jāmaksā un ar Erasmus stipendiju nu galīgi nepietiek. Nav jau arī nemaz tik viegli, kā liekas pēc bildēm. Arī man ir skumīgākas dienas, bet kopumā - tas ir tik ļoti, ļoti to vērts!
Breda aizrauj!

Bučas, čau!